Kur ir, tur rodas!

1973. gada 14. septembrī tapa Gaujas nacionālais parks – vairāk nekā 91 tūkstoti hektāru plaša īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas glabā neskaitāmas dabas vērtības. Parka centrālā dzīsla ir Gauja ar tās vērienīgo senieleju un smilšakmens atsegumiem, taču teritorijā ir arī gravas un purvi, ezeri un meži, kuros mīt vairāk nekā 800 augu sugu, 149 putnu sugas un teju 50 zīdītāju sugas.

Starp tām arī cilvēks. Vareni lepns par to, ka attapies tieši šeit – vidē, kas iedvesmo radīt un darīt dabai draudzīgi. Ne velti Gaujas Nacionālā parka teritorijā bioloģiski saimnieko vairāk nekā vidēji Latvijā. 2023. gadā, svinot Gaujas Nacionālā parka izveides 50. gadskārtu, parkā ietilpstošo novadu iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldības un nevaldības organizāciju pārstāvji lēma – “Bioreģionam būs būt!” – un, parakstot Labas gribas memorandu, vienojās par 6 sadarbības principiem un 8 rīcības virzieniem. 

Bioreģiona mērķis ir gudra augsme saskaņā ar dabas un kultūrvēstures vērtībām. Pirmkārt, bioreģiona kodolā ir ilgtspējīga dabas resursu izmantošana: bioloģiskā lauksaimniecība, ilgtspējīga mežsaimniecība. Bioreģiona “augļus” plūc tā iedzīvotāji. Vietējās saimniecībās saražotos bioloģiskos labumus bauda bērnudārznieki, skolēni, sociālās aprūpes iestādēs mītošie. Bioreģiona garšu godā kā savējie, tā ciemiņi. Otrkārt, bioreģionā domā par rītdienu, saimniekojot tālredzīgi un apritīgi. Lēmumiem palīdz dati un atziņas, kas top bioreģiona pētniecības centros. Un, treškārt, bioreģiona audeklu auž cilvēki. Aizrautīgas kopienas, kas attīsta vidi ap sevi un reizē aug paši. 

Bioreģiona ideju visskaidrāk pauž mūsu Labas gribas memorands. Tas ir atvērts ikvienam! Izlasi, sajūti un pievienojies arī Tu!